Pie Mazās Juglas 2. latviešu strēlnieku brigāde apturēja vācu
armijas uzbrukumu un līdz 21. augustam (3. septembrim)
izmisīgās cīņās atvairīja visus cāciešu mēģinājumus virzīties
uz priekšu. Īpaši smagas cīņas bija jāiztur 5. Zemgales pulkam,
kuru komandēja pulkvedis J.Vācietis. Zemgalieši cieta milzīgus
zaudējumus- pulka kaujas sastāvs saruka par aptuveni 75%.
Līdz 21. augustam (3.septembrim) 12. armija bija paspējusi
atstāt Rīgu, un strēlnieki saņēma pavēli atkāpties. Vācu armija
iegāja Rīgā un ieņēma gandrīz visu Rīgas apriņķi, taču tālāko
uzbrukumu pārtrauca, jo bija nepieciešams sūtīt papildspēkus
uz Rietumu fronti. 1917. gada beigās latviešu strēlnieki tika
apvienoti Latviešu korpusā (vēlāk to pārdēvēja par divīziju),
un par tā komandieri iecēla pulkvedi J.Vācieti. Šajā korpusā
palika boļševikiem uzticīgie latviešu strēlnieki, kuriem turpmākajos
gados bija izšķirīga loma padomju varas nosargāšanā Krievijā.